SIA STALVE
Zvaniet
Aizkaru dizains Idejas Interjers un dizains Aizkaru vēsture Latvijā: no rijas siltuma līdz mūsdienu mājoklim

Dizainera konsultācija

dizaineris
Dizainere
Kristīne Martinsone
Norunājiet tikšanos ar mūsu
dizaineri, lai apsriestu jūsu jauno
aizkaru idejas un realizāciju.

Piesakies jaunumiem

Aizkaru vēsture Latvijā: no rijas siltuma līdz mūsdienu mājoklim

20.03.2025
aizkaru vēsture

Iedomājieties tumšu, drēgnu rudens vakaru kaut kur Latvijas laukos pirms vairākiem gadsimtiem. Vējš svilpo aiz koka mājas sienām, bet iekšā pie rijas krāsns čakli strādā zemnieku ģimene, žāvējot labību un kuļot graudus. Taču šajā ainā ir kas neparasts – pie nelielā lodziņa karājas vienkāršs linu auduma gabals, kas ne tikai pasargā no aukstā vēja, bet arī piešķir telpai mājīgumu. Šis ir viens no pirmajiem aizkaru stāstiem Latvijā – praktiska nepieciešamība, kas ar laiku pārtapa par mājas interjera neatņemamu daļu.

Sākums: aizkari kā siltuma sargi

Latvijas vēsturē aizkari nebija domāti tikai skaistumam. Viduslaikos, kad mūsu zemē valdīja vienkāršība un funkcionalitāte, aizkari parādījās kā risinājums praktiskām vajadzībām. Rijas – tradicionālās labības žāvēšanas un kulšanas ēkas – bija pirmās, kurās sāka veidoties aizkaru ideja. Ap 1240. gadu vēstures liecībās pirmoreiz minētas rijas ar blīvām sienām un griestiem, kas saglabāja siltumu, bet logus sedza rupji austs audums, lai aizturētu aukstumu un mitrumu. Šie primitīvie aizkari bieži tika izgatavoti no lina vai kaņepju auduma, ko zemnieki paši auda, un kalpoja kā barjera pret skarbajiem laikapstākļiem.
Ar laiku, 16. gadsimtā, kad parādījās divtelpu rijas, aizkaru loma paplašinājās. Tie ne tikai aizsedza logus, bet arī nodalīja telpas – piemēram, labības žāvēšanas zonu no piedarba, kur ziemā turēja zirgus vai pat dzīvoja ģimene. Šāds risinājums bija gan ekonomisks, gan praktisks, jo audums bija lētāks un vieglāk pielāgojams nekā koka starpsienas.


No muižām līdz pilīm: aizkaru greznība

Kamēr zemnieki izmantoja aizkarus funkcionalitātei, muižnieku un vācbaltiešu pilīs aizkari sāka iegūt pavisam citu nozīmi. Gotikas laikmetā, kas Latvijā valdīja no 13. līdz 16. gadsimtam, pilīs un baznīcās parādījās smagāki audumi – samts un brokāts –, kas tika ievesti no Rietumeiropas caur Hanzas savienības tirdzniecības ceļiem. Rīga, kļuvusi par Hanzas pilsētu 1282. gadā, kļuva par vārtiem, caur kuriem Latvijā ienāca ne tikai preces, bet arī jaunas interjera idejas.
Muižās aizkari kalpoja kā statusa simbols. Tie tika rotāti ar izšuvumiem, bārkstīm un pat zelta diegiem, demonstrējot saimnieku bagātību. Interesanti, ka šādos namos aizkari bieži bija tik gari, ka sniedzās pāri logiem un gulēja uz grīdas – greznības apliecinājums, kas mūsdienās šķiet pašsaprotams. 18. gadsimtā, baroka un rokoko ietekmē, aizkaru dizains kļuva vēl izsmalcinātāks. Piemēram, Jēkaba baznīcas tornis Rīgā, kas 1756. gadā ieguva kupolveida smaili, simbolizēja arhitektūras greznību, un līdzīgi grezni aizkari rotāja turīgo mājas, radot telpās teju teātra cienīgu atmosfēru.

20. gadsimts: aizkari kā tautas balss

Pārejot uz 20. gadsimtu, aizkari Latvijā sāka atspoguļot gan sabiedrības pārmaiņas, gan individuālo gaumi. Starpkaru periodā, kad Latvija baudīja neatkarību, aizkaru dizains kļuva daudzveidīgāks. Lauku mājās joprojām dominēja vienkārši lina aizkari, bet pilsētās, īpaši Rīgā, sāka parādīties modernāki risinājumi – viegls tills, krāsaini raksti un pat pirmās žalūzijas. Tas bija laiks, kad aizkari kļuva par veidu, kā izpaust savu identitāti. Piemēram, tautiski raksti un dabiski toņi bieži rotāja latviešu ģimeņu mājas, kamēr pilsētnieki eksperimentēja ar Eiropas modes tendencēm.
Padomju gados aizkari ieguva jaunu simbolisku nozīmi. Garlaicīgie, vienveidīgie audumi, kas bieži tika izsniegti centralizēti, kontrastēja ar tiem retajiem, ko cilvēki šuva paši no krāsainiem auduma gabaliņiem, nereti slepus sagādātiem. Tas bija kluss protests pret vienmuļību – logs ar košiem aizkariem kļuva par mazliet dumpiniecisku mājas dvēseles izpausmi.


Mūsdienu aizkari: tradīciju un inovāciju saplūsme

Šodien aizkari Latvijā ir kas vairāk nekā tikai auduma gabals pie loga. Tie apvieno mūsu senās tradīcijas ar mūsdienu tehnoloģijām. Motorizēti aizkari, kas atveras ar pogas spiedienu, un ekoloģiski audumi, kas izgatavoti no pārstrādātiem materiāliem, ir kļuvuši par daļu no modernā latvieša ikdienas. Tomēr joprojām populāri ir lina aizkari, kas atgādina par mūsu saknēm, un tautiski raksti, kas nes Latvijas vēstures elpu.

Kāds dizainers reiz teica: “Aizkari ir telpas dvēsele.” Un patiešām – no vienkārša linu gabala rijas logā līdz greznām samta drapērijām muižās un košiem akcentiem mūsdienu mājokļos, aizkari stāsta stāstu par mums pašiem. Nākamreiz, kad aizvilksi aizkarus savās mājās, padomā – varbūt tie slēpj kādu vēstures pavedienu, kas vijies cauri gadsimtiem līdz pat šim brīdim?

Autortiesības © SIA STALVE 2025 
crossmenu